Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)
Latīniskais nosaukums: Pleuronectes platessa (sin. Platessa platessa)
Angļu nosaukums: European plaice
Raksturojums
Jūras zeltplekste ir viena no atpazīstamākajām jūras plekstēm – plakana kā dēlītis, ar abām acīm ķermeņa labajā pusē un oranži-sarkaniem plankumiem uz tumši brūnas ādas. Šie plankumi nav tikai rotājums — tie palīdz zivij saplūst ar grunti, kad tā mierīgi guļ smiltīs un gaida savu laupījumu.
Baltijas jūrā zeltplekste parasti sasniedz 40–50 cm garumu, taču dažkārt zvejniekiem gadās arī lielāki eksemplāri. Galvas augšpusē redzami 4–7 nelieli kaula pauguriņi — tie ir kā “zeltplekstes paraksts”.
🌊 Dzīvesveids un izplatība
Zeltplekste ir bentiska zivs, kas mīt uz jūras grunts – visbiežāk smilšainās vai dūņainās vietās līdz 150 m dziļumam. Tā pārvietojas tuvu grunts līnijai, barojoties ar gliemjiem, daudzsartārpiem un sīkiem vēžveidīgajiem.
Vēlu pavasarī tā dodas seklākos ūdeņos nārstot (10–15 m dziļumā), bet rudenī atgriežas dziļumā. Mazuļi pirmo gadu pavada piekrastes zonās, kur ūdens ir siltāks un barības vairāk.
Sugu var sastapt visā Eiropas piekrastē – no Ziemeļjūras līdz pat Baltijas jūrai. Masveidā tā sastopama jūras rietumdaļā, bet pie Latvijas krastiem – retāk, jo mūsu piekrastes ūdeņi ir pārāk saldūdeņaini un ar zemāku skābekļa saturu.
🎣 Kā atpazīt no citām plekstēm
-
Acis vienmēr labajā pusē.
-
Tumšā puse rotāta ar oranži-sarkaniem plankumiem – tie ir zeltplekstes “vizītkarte”.
-
Ķermenis gludāks nekā citām plekstveidīgajām sugām.
-
Uz galvas augšas redzami kaula pauguriņi, kas stiepjas kā turpinājums sānu līnijai.
-
Gaišā (aklā) puse – gandrīz balta, skaidri kontrastē ar tumšo.
📊 Interesanti fakti un dati
-
Zeltplekstes dzīves ilgums var sasniegt pat 30 gadus (Baltijā parasti līdz 12).
-
Agrāk Baltijas jūrā tās nozveja bija vairākos tūkstošos tonnu gadā, taču pēdējos gados populācija ievērojami samazinājusies.
-
Zivs ir jutīga pret ūdens sāļumu un skābekļa līmeni, tāpēc migrē atbilstoši apstākļiem – īsts “meteorologs ar spurām”.
-
Gaļa tiek uzskatīta par delikatesi — maiga, ar viegli saldenu garšu.
📚 Avoti
